Katra telpa piepildīta ar savu stāstu, noskaņu un sajūtām.
Nav grūti nobildēt dīvānu, kamīnu un plīti. Ir izaicinājums saglabāt šo stāstu un likt tam runāt caur fotogrāfijām. Nereti fotogrāfa darbs ir plecu pie pleca ar interjera dizaineri. Taču tikpat bieži ir nācies pašam bīdīt mēbeles, saskaņot krāsas un atrast dekoriem īstās vietas. Katrā bildēšanā prasmes tiek slīpētas un uzlabotas.
Tieši detaļas padara telpu neaizmirstamu.
Un tieši šīm, šķietami mazajām niansēm es pievēršu īpašu uzmanību, fotografējot interjeru. Lai gan kopējais telpas izkārtojums un gaisma rada pirmo iespaidu, tieši mazie akcenti — materiāli, faktūras, rūpīgi izvēlēti dekori, harmoniski salikti priekšmeti, krāsu akcenti — tas viss veido telpas raksturu un atmosfēru, kas paliek atmiņā. Mans mērķis ir radīt bildes, kurās cilvēks ne tikai redz telpu, bet sajūt tās noskaņu. Katra telpa ir unikāla, un, izceļot tās skaistākos sīkumus, iespējams radīt stāstu, kas uzrunā, iedvesmo un liek vēlēties ieiet šajā vidē arī pašam.
Estētika un minimālisms.
Mājai un tās telpām vajadzētu būt par mieru, skaidrību un tīru vizuālo elpu. Telpai vajadzētu parādīt savu raksturu bez lieka trokšņa. Gaisma, līnijas un proporcijas ir tie, kas atklāj minimālisma būtību. Katra detaļa šeit ir pārdomāta un pilda noteiktu funkciju, tāpēc ir svarīgi parādīt tās precīzi un gaumīgi. Estētika rodas no vienkāršības — nevis tukšuma, bet harmonijas. Tā ir vide, kurā katrs objekts ieņem savu vietu, un kopā tie veido mierpilnu, sakārtotu un vizuāli bagātu stāstu. Lai šo stāstu dzirdētu un sajustu skatītājs, man to jācenšas izstāstīt bildēs.
